Ģimenē gaidāms pieaugums: Kā sagatavot mājdzīvnieku?
Bērniņa piedzimšana ir priekpilns un svarīgs notikums, kas neizbēgami ienes ģimenē virkni pārmaiņu. Būtiskas pārvērtības piedzīvo ne vien ierastā vide, bet arī ikdienas režīms, kas var būt izaicinājums kā vecākiem, tā mājdzīvniekam, īpaši tad, ja četrkājainais draugs tam iepriekš nav atbilstoši sagatavots. Kas jāņem vērā mīļdzīvnieku saimniekiem, kad ģimenē gaidāms pieaugums, kā sagatavot mājdzīvnieku pārmaiņām un kā pareizi iepazīstināt ar jaundzimušo?
Mājdzīvnieka – suņa vai kaķa – reakcija uz jaundzimušo ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp dzīvnieka iepriekšējās pieredzes, proti, tā, kāda iepriekš ir bijusi saskare ar zīdaiņiem un bērniem. Būtiska nozīme ir arī dzīvnieka raksturam un temperamentam. Lai mājdzīvnieka un jaundzimušā pirmā tikšanās notiktu iespējami mierpilni un draudzīgi, tai jāsāk gatavoties jau laikus – dažus mēnešus pirms bērniņa piedzimšanas.
Autors: Pexels.com / Pavel Danilyuk
Sagatavošanās pirms mazuļa nākšanas pasaulē
Pakāpeniska izmaiņu ieviešana. Dzīvnieki ir jūtīgi pret pēkšņām pārmaiņām, tāpēc izmaiņas telpās un mājdzīvnieka ikdienas rutīnā jāievieš pakāpeniski. Ja mājoklī iecerēts iekārtot bērnistabu, kur mīļdzīvnieks turpmāk vairs nevarēs atrasties vai drīkstēs tur būt tikai saimnieku uzraudzībā, tas jādara jau laikus – vēl pirms ģimenei pievienojies mazulis. Arī tad, ja suns vai kaķis ieradis gulēt saimnieku gultā un turpmāk tas vairs nebūs iespējams, dzīvniekam jāierāda jaunā guļvieta jau vairākus mēnešus pirms mazuļa piedzimšanas. Suņi jo īpaši raduši pie noteikta ikdienas režīma, ko cita starpā nosaka regulāras pastaigas. Ja pastaigu grafiku plānots mainīt, arī tas jādara jau laikus.
Smaržas un skaņas. Suņi un kaķi pasauli iepazīst ar smaržu palīdzību, un līdz ar ģimenes pieaugumu mājoklī valdošie aromāti būtiski mainīsies. Mazulim raksturīgās smaržas, dažādas jaunas lietas un priekšmeti, kopjošie produkti ar specifisku smaržu – tas viss var radīt mīlulim papildu stresu, savukārt stress rosina dzīvnieka agresiju un bailes, kā rezultātā tas var aizsargāties – iekost vai skrāpēt. Lai no tā izvairītos, dzīvniekam jāļauj iepazīt un apostīt mazulim iegādātās lietas un produktus. Kad bērniņš jau piedzimis, no slimnīcas var atvest mazuļa sedziņu vai apģērbu, tādā veidā jau laikus iepazīstinot mājdzīvnieku ar jaunā ģimenes locekļa smaržu.
Arī jaunās skaņas, piemēram, mazuļa raudas vai smiekli, var satraukt mājdzīvnieku. Jaundzimušā balss frekvence būtiski atšķiras no pieaugušā balss, pie kā mājdzīvnieks ir pieradis, tāpēc arī skaņas mājoklī ieteicams ieviest pakāpeniski. Telefonā atrodi mazuļa balss ierakstus un atskaņo tos no dažādām mājokļa vietām. Iesākumā ierakstus atskaņo klusināti un pakāpeniski kāpini skaļumu. Skanot balss ierakstiem, mīļdzīvniekam var piešķirt kārumu, tādējādi veicinot to, ka skaņas viņš asociēs ar ko pozitīvu.
Apmācība. Nav iespējams paredzēt mazuļa darbības, tāpēc svarīgi, lai suns būtu nosvērts un atpazītu komandas. Jo mierīgāks būs dzīvnieks, jo mierpilnāk tas uztvers straujas kustības un neierastas situācijas. Iemāci sunim pamatkomandas, piemēram, „sēdēt”, „vietā” un „nē”.
Dzīvnieka veselības pārbaude. Vairākas dzīvniekiem raksturīgas slimības, piemēram, parazīti, ir lipīgas, tāpēc pirms mazuļa piedzimšanas obligāts ir vetārsta apmeklējums. Pārliecinies, ka mājdzīvnieks ir vesels, vakcinēts un tam nav parazītu.
Mājdzīvnieka pirmā tikšanās ar mazuli
Mierīga atmosfēra. Iepazīstinot mājdzīvnieku ar jaundzimušo, ir svarīgi, lai mājās valda klusa un mierīga vide. Klāt vajadzētu būt tikai saimniekiem un bērniņam. Ja saimnieki kādu laiku bijuši prom, ieteicams, ka tie ar mājdzīvnieku iesākumā sasveicinās vieni paši – tādējādi dzīvniekam norimsies atkalredzēšanās prieks un satraukums.
Pakāpeniska iepazīstināšana. Ļauj dzīvniekam pakāpeniski tuvoties mazulim un apostīt to. Vēlams, lai tobrīd telpā ir vismaz divi cilvēki – viens pieskata mazuli, bet otrs – mājdzīvnieku. Pirmā iepazīšanās nav ilga, kopā pavadītais laiks jāpaildzina pakāpeniski. Kontrolē dzīvnieka reakciju un apbalvo to ar kārumu par mierīgu uzvedību.
Uzraudzība. Pat tad, ja dzīvnieks pret mazuli izturas draudzīgi, viņus nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt. Neatstāj mazuli vienu kopā ar mājdzīvnieku.
Ikdienas rutīna. Lai gan rūpes par mazuli prasa daudz laika un enerģijas, neatstāj novārtā mājdzīvnieku. Lai četrkājainais draugs justos droši un saglabātu emocionālo stabilitāti, atrodi laiku pastaigai, rotaļām un samīļošanai. Kad vien tas iespējams un ir droši, ļauj dzīvniekam būt klāt arī tad, kad pavadi laiku kopā ar mazuli.
Pievērs uzmanību!
Ir vairākas pazīmes, kas norāda, ka mājdzīvnieks izjūt stresu un diskomfortu. Pievērs uzmanību dzīvnieka ķermeņa valodai – vai novērojama agresīva, nervoza uzvedība, šņākšana, rūkšana, vai dzīvniekam ir sacelta spalva. Tāpat mājdzīvnieks var izvairīties no bērna tuvuma, slēpties vai mukt. Ja novēro šādu uzvedību, vērsies pēc palīdzības pie dzīvnieku uzvedības speciālista vai vetārsta. Aprašana ar jauno ģimenes locekli nereti ir process, kas prasa laiku un pacietību.
