Hiperaktivitāte: kā saprast bērnu un palīdzēt viņam?
Hiperaktivitāte ir plaši novērojama parādība bērnu vidū, kas izpaužas kā pastiprināta enerģija, impulsīva uzvedība un koncentrēšanās grūtības. Sertificēta fizioterapeite un Rimi Bērniem eksperte Jekaterina Bovtramoviča norāda, ka šādas pazīmes var būt daļa no bērna normāla temperamenta, tomēr atsevišķos gadījumos hiperaktivitāte var signalizēt par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT).
"Lai arī hiperaktivitāte ir izaicinoša, to ir iespējams veiksmīgi koriģēt, tādējādi sniedzot bērnam nepieciešamo atbalstu. Šāda palīdzība ir būtiska, jo uzvedības traucējumi var nopietni ietekmēt bērna ikdienu – radīt grūtības mācību procesā, apgrūtināt komunikāciju ar vienaudžiem un kavēt draudzību veidošanos," skaidro eksperte.
Hiperaktivitātes pazīmes
"Bērnam ar izteiktu hiperaktivitāti var novērot vairākas raksturīgas pazīmes," stāsta eksperte. "Visbiežāk tā izpaužas kā pastiprināta enerģija, kad bērns nemitīgi kustas, skrien un lēkā pat situācijās, kurās nepieciešams saglabāt mieru. Bieži novērojamas arī koncentrēšanās grūtības – bērna uzmanība ir viegli novēršama, un viņam ir sarežģīti pabeigt iesāktos uzdevumus. Tāpat raksturīga ir impulsivitāte, kad bērns rīkojas neapdomīgi, pārtrauc citus un nespēj gaidīt savu kārtu. Šiem bērniem piemīt arī nemierīgums – viņiem ir grūti ilgstoši nosēdēt vienā vietā, viņi nemitīgi kustina rokas un kājas. Bieži vērojams arī pašregulācijas trūkums, kas izpaužas kā ātra aizkaitināmība un pastiprināta emocionalitāte."
Iespējamie hiperaktivitātes cēloņi
Pastāv vairāki faktori, kas var izraisīt hiperaktivitāti bērniem. Jekaterina Bovtramoviča skaidro, ka, pirmkārt, jāņem vērā bērna dabīgais temperaments – daži bērni no dabas ir enerģiskāki un kustīgāki. Taču ja hiperaktivitāte ir izteikta un būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, tā var liecināt par UDHT. Hiperaktīva uzvedība var būt arī trauksmes vai stresa reakcija, kad nervozitāte izpaužas kā nemiers un pastiprināta kustība. Nozīmīgs faktors ir arī miega kvalitāte – nepietiekams miegs var ievērojami pastiprināt bērna aktivitāti un samazināt paškontroli. Uzmanība jāpievērš arī uztura paradumiem, jo pārmērīgs cukura vai mākslīgo piedevu patēriņš var ietekmēt bērna uzvedību. Savukārt daļā gadījumu hiperaktivitātes pamatā var būt dzemdību traumas vai citi neiroloģiski faktori, kas radījuši nervu sistēmas bojājumus agrīnā attīstības periodā.
Palīdzība hiperaktīviem bērniem – rutīna un ikdienas struktūra
"Hiperaktīviem bērniem vislielāko atbalstu sniedz skaidra ikdienas struktūra un rutīna," norāda eksperte. "Būtu ieteicams izveidot pārskatāmu dienaskārtību, kas bērnam rada drošības sajūtu. Noderēs vizuāli atgādinājumi – kalendāri, attēli vai uzdevumu saraksti. Pārejām starp aktivitātēm jābūt paredzamām, šim nolūkam var izmantot taimeri."
Regulāras fiziskās aktivitātes
Fiziskās aktivitātes ir būtiskas, lai hiperaktīvi bērni varētu "izlādēt" uzkrāto enerģiju. Bērniem ieteicams regulāri skriet, braukt ar velosipēdu, peldēt, dejot vai nodarboties ar cīņas sporta veidiem. Viņiem piemērotas arī kustību spēles – slēpšanās vai šķēršļu joslas. Koncentrēšanos veicina jogas pozas un staigāšana ar grāmatu uz galvas. Savukārt ritmiski vingrinājumi, piemēram, lēkāšana uz vienas kājas vai bumbas mētāšana, skaitot skaitļus, palīdz trenēt uzmanību. Sensorās aktivitātes – šūpošanās vai sēdēšana uz lielas bumbas – nomierina nervu sistēmu.
Relaksējoši vingrinājumi un metodes
Mierīgākām aktivitātēm ieteicami relaksējoši vingrinājumi. "Pirms gulētiešanas noderēs dziļās elpošanas un izstiepšanās vingrinājumi, "lācīša soļi" vai "klusā pastaiga"," stāsta eksperte. "Satraukuma mazināšanai efektīvas ir spiediena segas vai apskāvieni. Nedrīkst aizmirst par kvalitatīvu miegu – bērniem nepieciešamas 9–11 stundas naktsmiega."
"Gadījumos, kad hiperaktivitāte izpaužas spilgti un rada būtiskus šķēršļus ikdienas dzīvē, būtu vēlams vērsties pie speciālista – psihologa vai neirologa, lai izvērtētu nepieciešamību pēc papildu atbalsta pasākumiem," akcentē sertificēta fizioterapeite.
