Jēkabpils slimnīcas vadītāja neredz pamatojumu, kādēļ valstij būtu jākļūst par kapitāldaļu turētāju reģionālajās slimnīcās
Rīga, 28.nov., LETA. Pašlaik nav pausts skaidrs pamatojums, kādēļ valstij būtu jākļūst par kapitāldaļu turētāju reģionālajās slimnīcās, aģentūrai LETA pauda SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova. Viņa pašlaik neredzot, kādu ieguvumu sniegtu kapitāldaļu turētāju maiņa, turklāt arī no Veselības ministrijas (VM) puses neesot izskanējis pamatojums ar konkrētiem aprēķiniem un izmaiņu nepieciešamību. Meļņikova arī prognozēja, ka izmaiņas diez vai ietekmētu finansēšanas modeli un līdzekļu sadali. Viņa norādīja, ka slimnīcās reģionos trūkst darbinieku, un valstij jārisina medicīniskā personāla, īpaši vidējā un zemākā, atalgojuma jautājums. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos stacionārā palīdzība Jēkabpils slimnīcā sniegta 7050 pacientiem, bet dzemdību palīdzība - 496 pacientēm -, liecina iestādes starpperioda ziņojums par darbību no janvāra līdz septembra beigām. "Jēkabpils reģionālās slimnīcas" vienīgais īpašnieks ir Jēkabpils pašvaldība. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem uzņēmuma apgrozījums pērn bijis 10,842 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši 824 721 eiro. Jau vēstīts, ka VM varētu rosināt valstij kļūt par akcionāru reģionālajās slimnīcās, šodien Saeimas sēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP). Parlamentā ceturtdien tiek skatīts opozīcijas deputātu pieteikums ministres demisijai. Viņķele pauda, ka VM ir plāns par to, ka vismaz reģionālajās slimnīcās valstij būtu jākļūst par akcionāru. Patlaban šāda kārtība nepastāv. Reaģējot uz deputāta Alda Gobzema pausto kritiku par veselības ministres lēmumiem un problēmām veselības aprūpes nozarē, Viņķele atgādina OECD vērtējumu veselības aprūpes sistēmai Latvijā. OECD vēl 2016.gadā norādīja, ka sistēma nodrošina efektīvu un pietiekami kvalitatīvu aprūpi apstākļos, kur pieejamais finansējums ir mazāks nekā citās dalībvalstīs. "Respektīvi, ar nelielu naudas daudzumu un pateicoties veselības darbinieku profesionalitātei, pacienti var saņemt labu veselības aprūpi," secināja politiķe. Viņa atzina, ka, dzīšanās pēc unikāliem problēmu risinājumiem veselības aprūpē ne vienmēr nes rezultātu, tāpēc politiķi raugās uz tādiem risinājumiem, kas veiksmīgi darbojas citviet. Viņķele pastāstīja, ka, lai pārbaudītu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, katru nedēļu notiek iepriekš nepieteiktas pārbaudes slimnīcās, lai pārliecinātos, ka diennakts ķirurgi tur tiešām dežurē. "Daļā slimnīcu nav kārtības," secināja politiķe. "Vienā no reģionu slimnīcām konstatēts, ka ķirurgs slimnīcā ir, bet viņš ir jāpagaida, jo māsiņai viņš ir jāpamodina, jo ķirurgs guļ, tā kā nav pacientu un šī ir septītā viņa dežūras diena," pastāstīja ministre. Viņa akcentēja, ka veselības aprūpes sistēmas reformu mērķis ir pacientu drošība, strādājot pie jaunu un kvalitatīvu pakalpojumu izveidi. Viņķele solīja, ka slimnīcu skaits reformas rezultātā Latvijā būtiski nemainīsies, bet tās pārveidosies. "Ja kāds jums mēģina teikt, ka valdība mēģinās likvidēt slimnīcas, tad tā nav taisnība," teica politiķe. Valdība un VM patlaban virzās uz tādu modeli, kur veselības aprūpes pamatpakalpojumi būs pieejami netālu no dzīvesvietas, savukārt specifiski un nopietni veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami reģionālajās un universitātes slimnīcās, skaidroja Viņķele, piebilstot, ka tiekot domāts arī par to, kā nodrošināt efektīvu pacientu transportēšanu uz slimnīcām.
