Karstums negatīvi ietekmē darba vides apstākļus

Pēc vēsā jūlija augusts mūs visus ir pārsteidzis ar tveicīgām dienām. Meteorologi brīdina, ka klimata izmaiņu rezultātā mums ir jārēķinās ar aizvien biežākiem karstuma viļņiem vasaras sezonā. Ilgstoša atrašanās saulē un karstumā var radīt karstuma dūriena risku. Ilgstoša strādāšana paaugstinātā karstumā mazina koncentrēšanās spējas, veicina nogurumu, palielina traumu risku, kā arī ievērojami mazina produktivitāti. Augstas gaisa temperatūras var arī ietekmēt iekārtu darbību un dažādu materiālu un ķīmisko vielu iedarbību. Kas ir jāzina darba devējam, lai dienās, kad termometra stabiņš pārsniedz +25 grādu atzīmi, nodrošinātu saviem darbiniekiem komfortablus un drošus darba apstākļus? 

Kuri darbinieki ir visvairāk pakļauti karstuma riskam? 

Visvairāk karstuma riskam ir pakļauti tie darbinieki, kuri strādā ārpus telpām un atrodas tiešos saules staros. Latvijā ļoti daudzas nozares ir pakārtotas laika apstākļiem, un, piemēram, lauksaimniecībā, celtniecībā un ceļu būvē tieši vasara ir aktīvākā sezona, kad darbiniekiem tiek ieplānotas garas darba stundas ārpus telpām. Tomēr ir jāņem vērā, ka arī iekštelpās strādājošos darbiniekus var negatīvi ietekmēt karstums. Ja telpā nav gaisa kondicioniera, tad telpa ātri vien iesilst un gaisa temperatūra nav diez ko zemāka kā ārā. Karstuma risku palielina arī augsts mitruma līmenis, un īpaši grūti veikt darba pienākumus ir profesijās, kur ir papildus jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi – halāti, apavi, maskas, ķiveres, cimdi u.c. darba apģērbs, kas vēl vairāk paaugstina darbinieka ķermeņa temperatūru. Latvijā spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”, kas nosaka, ka gada siltajā laikā temperatūrai telpās ir jābūt robežās no 20,0 līdz 28,0 °C. Ja gaisa temperatūra telpās ir noteikta, tad ārpus telpām šāda maksimālā pieļaujamā gaisa temperatūra nav definēta. 

Darba vides risku novērtējums 

Eiropas Savienība ir izstrādājusi normatīvos aktus, kas nosaka, ka darba devējam ir pienākums novērtēt visus riskus, ar ko darbinieks saskaras, veicot darba pienākumus. Tādēļ, pat ja Latvijā nav normatīvo aktu, kas nosaka maksimālo pieļaujamo gaisa temperatūru, strādājot ārpus telpām, darba devējam ir pienākums izvērtēt to, kādā temperatūrā darba pienākumu veikšana ir bīstama darbinieka labklājībai un veselībai. Ja pastāv darbinieku pārkaršanas iespēja, darba devējiem ir obligāti jānovērtē darba vides riski, izvērtējot, cik intensīvi darbinieks strādā un kustas, kādi ir darba vides apstākļi – temperatūra, gaisa mitrums, gaisa plūsma, vai darba apģērbs un individuālie aizsardzības līdzekļi neveicina svīšanu, kā arī obligāti jāņem vērā darbinieka vecums un veselības stāvoklis. Darba vides risku izvērtēšana palīdzēs noteikt, cik nopietni ir riski un kādi pasākumi ir jāveic, lai pilnībā novērstu vai kontrolētu šos riskus. Karstuma stresa riska novērtējumam ir jābūt daļai no vispārējā darba vides riska novērtējuma, kā arī šos riskus ir nepieciešams regulāri pārskatīt, lai tie atbilstu aktuālajai situācijai. 

SIA Medkos iesaka neuztver vieglprātīgi darba aizsardzības sistēmas izveidi uzņēmumā un uzticēt to profesionāļiem. Mēs parūpēsimies par drošu darba vidi jūsu uzņēmumā, lai jūsu darbinieki varētu produktīvi strādāt jebkuros laika apstākļos. 

Vairāk info: https://www.medkos.lv/#Pardarbadrosibu