Mākslīgais intelekts komunikācijas jomā: nākotnes prognozes
Mākslīgā intelekta (MI) aktīvā ienākšana biroja darbinieku profesionālajā darbībā izraisīs pakalpojumu cenu maiņu daudzās nozarēs. “Komunikācijas nozarē tirgus jau tagad sāk “drudzīties”, jo klientiem šķiet, ka MI dēļ pakalpojumiem būtu jāmaksā mazāk,” komentē Marija Vorkule, komunikācijas speciāliste, LU pasniedzēja un doktorante. “Rezultātā redzam divas “karstās” tendences: klientu aizplūšana no aģentūrām pie frīlanseriem un klientu pārliecība, ka “šeit taču tikai jāuzraksta pieprasījums ChatGPT, piecu minūšu darbs”.”
Tiešām, mākslīgais intelekts ir populārs: starp kvalificētiem speciālistiem Latvijā katrs piektais (21%) izmanto MI darba uzdevumu veikšanā, bet starp vadītājiem – katrs trešais (33%). (1) “Veidojas maldīgs iespaids, ka kvalitatīvu komunikāciju var nodrošināt, “ieliekot pieprasījumu čatā”. Piemēram, runājot ar klientiem par sociālo tīklu pārvaldību, arvien biežāk dzirdam: “Dārgi kaut kā. Kāpēc pasūtīt bildes pie dizainera – var taču Midjourney uztaisīt. Un kopīraitera pakalpojumus mums arī nevajag – ChatGPT uzrakstīs ierakstu. Tulkotājs, starp citu, arī – “lieka štata vienība”. Un tas nav pārspīlējums, bet reāli gadījumi.”
Aptauja (2) rāda, ka katrs desmitais speciālists (13%) uzskata, ka MI samazinās sabiedrisko attiecību pakalpojumu cenas, bet 15% ir pārliecināti, ka MI ģenerēs lielāko daļu satura, ko šodien rada cilvēki.
Šobrīd MI aktīvi izmanto šādās komunikācijas jomās:
• Sociālie tīkli – 43%
• Analītika un pētījumi – 36%
• Mārketings – 30%
• Radošie risinājumi – 26%
• Iekšējā komunikācija ar darbiniekiem – 25%
• Mediju attiecības – 24%
Autors: Freepik.com / DC studio
Apstākļos, kad klients netic pakalpojumu vērtībai, aģentūrām savus pakalpojumus būs grūtāk pārdot. Algas, nodokļi – tas viss neatstāj daudz vietas manevram. Tāpēc tuvākajā nākotnē paredzama daļa korporatīvo klientu aizplūšana no aģentūrām pie frīlanseriem, kuri var piedāvāt zemākas cenas. Dažos gadījumos uzņēmumi centīsies iztikt ar saviem iekšējiem resursiem.
Eiropas un ASV komunikācijas speciālistu (attiecība 50/50) aptauja demonstrē, ka gandrīz puse (44%) sagaida darbinieku skaita samazināšanu, 30% – komunikācijas budžeta samazinājumu, 35% – radošuma līmeņa krišanos, bet vēl 23% – darba kvalitātes pasliktināšanos.
“Lai piedāvātu zemāku cenu, frīlanseriem nāksies uzņemties daudz klientu, un rezultātā mēs saņemsim “sintētisku”, vienveidīgu saturu, ko radījis ChatGPT un tā “jaunākie brāļi”,” komentē Marija Vorkule. “Pieļauju, ka, ņemot vērā kopējo nestabilitāti pasaulē, kādu laiku tas darbosies. Uzņēmumi centīsies izdzīvot un noturēties virs ūdens, taupot arī šādā veidā. Taču ilgtermiņā, domāju, mēs redzēsim pieprasījumu pēc satura, ko radījuši dzīvi cilvēki. MI neaizstās ne labu analītiķi, ne talantīgu tekstu autoru, ne apdāvinātu dizaineru. Un tad, kad uzņēmumi un patērētāji atgriezīsies pie pieprasījuma pēc kvalitatīvas informācijas, tā maksās ļoti dārgi – dārgāk nekā šodien, jo “izdzīvojušo” būs maz.”
Mēs bieži iedomājamies MI kā vienotu, monolītu spēku, kas neizbēgami mūs ietekmēs – labi vai slikti. “Bet patiesībā tas ir spēcīgu rīku kopums, ko mums jāizmanto pārdomāti, atbildīgi un efektīvi. MI joprojām ir sākuma stadijā, un tā nākotnes ietekmi ir grūti paredzēt. Manuprāt, lielākais risks, ko tas nes, nonākot nepareizās rokās, ir dezinformācija. MI var smelties informāciju no neuzticamiem avotiem, izdomāt faktus un skaitļus. Ja cilvēks nepārbauda, ko MI viņam piedāvā, un tālāk komunicē šo informāciju pasaulei – tā ir liela problēma, kas noved pie visu mūsu apmuļķošanas,” norāda LU pasniedzēja.
Zīmīgi, ka pašlaik darba sludinājumos tikai 1% darba devēju norāda prasību prast strādāt ar MI rīkiem.
Atsauces
1 - Pētījumu veica Norstat Latvija pēc Daria Pure language school pasūtījuma 2025. gada martā. Tajā piedalījās 1000 cilvēku vecumā no 18 līdz 70 gadiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.
2 - USC Annenberg center fo public relations (2025). Mind the gap: Global communication report. https://annenberg.usc.edu/research/center-public-relations/global-communication-report
