No mantu maiņas līdz kopīgam piknikam: 4 idejas, kā stiprināt kopienu daudzdzīvokļu mājā
Māju sajūta nereti slēpjas ne tikai gaumīgi iekārtotā interjerā, kas glabā atmiņas par ceļojumiem, un bērnu zīmējumos uz ledusskapja durvīm, bet arī attiecībās ar cilvēkiem, kuri dzīvo līdzās. Kaimiņu smaids, draudzīga saruna kāpņutelpā vai kopīgi radītas tradīcijas var būt tieši tas, kas padara mājokli īpašu. Tāpēc tikpat svarīgi kā rūpēties par pašu dzīvokli ir arī veltīt uzmanību videi ārpus tā – pagalmam, koplietojamām telpām un iespējām veidot saliedētu, atbalstošu kopienu. Lai veicinātu draudzīgu līdzāspastāvēšanu un stiprinātu kaimiņu saiknes, “Bonava Latvija” eksperti piedāvā dažas vienkāršas, bet iedarbīgas idejas, kas palīdzēs radīt sirsnīgāku atmosfēru ikvienā daudzdzīvokļu mājā.
Mantu maiņas jeb “yard sale” pasākums
Foto: Freepik.com/ freepik
Lielisks veids, kā iepazīt savus kaimiņus un pavadīt laiku neformālā, draudzīgā gaisotnē, ir mājas vai kvartāla mantu maiņas pasākuma organizēšana. Tā ir iespēja katram iedzīvotājam piedāvāt lietas, kas pašam vairs nav nepieciešamas, bet var būt noderīgas kādam citam – sākot no apģērba un sadzīves priekšmetiem līdz bērnu rotaļlietām un pat mēbelēm. Šāda iniciatīva ne tikai veicina videi draudzīgu dzīvesveidu un palīdz priekšmetiem iegūt otro dzīvi, bet arī stiprina kaimiņu savstarpējās attiecības. Tā ir lieliska iespēja pavadīt mierpilnu dienu kopā, daloties, sarunājoties un ļaujot bērniem draudzīgi rotaļāties pagalmā. Lai atmosfēra būtu vēl priecīgāka, pasākuma noslēgumu atzīmējiet ar pikniku un pašgatavotiem gardumiem.
Grāmatu maiņas plaukti
Vienkāršs, bet efektīvs veids, kā veicināt kopienas iesaisti, ir ierīkot grāmatu maiņas skapi kādā no koplietošanas telpām vai pagalmā. Grāmatu skapja ideja ir ļaut ikvienam paņemt kādu grāmatu līdzi lasīšanai un atstāt vietā savu. Šī “mājas bibliotēka” sevišķi priecēs lasītmīļus, kuru grāmatplaukti gluži vai plīst no jau sen izlasītām grāmatām un kuri tā vien tīko pēc jaunas lasāmvielas. Šāda iniciatīva veicina lasītprieku, rosina sarunas un var kļūt par pamatu nelielai grāmatu klubiņa izveidei, kurā kaimiņi regulāri tiekas, lai dalītos savos iespaidos un ieteikumos. Tas ir vienkāršs solis ceļā uz saliedētāku, zinošāku un atvērtāku kopienu.
Kopīgs ledusskapis pārtikas pārpalikumiem
Pārtikas atkritumi ir viena no nopietnākajām mūsdienu sabiedrības problēmām, taču tai ir vienkāršs un sociāli atbildīgs risinājums – kopienas ledusskapis. To iespējams novietot kādā no mājas koplietošanas telpām, lai iedzīvotājiem būtu ērta piekļuve un iespēja ievietot pārtikas produktus, kas pašiem vairs nav nepieciešami vai kuru derīguma termiņš tuvojas beigām, taču tie joprojām ir droši lietošanai.
Šāda iniciatīva ļauj ne tikai samazināt pārtikas izšķērdēšanu, bet arī nesavtīgi palīdzēt tiem kaimiņiem, kuri nonākuši grūtākā situācijā. Ideju veiksmīgi īstenojuši iedzīvotāji vairākās Latvijas vietās – Rīgā, Ķekavā, Jelgavā un Valmierā. Svarīgi: lai kopienas ledusskapis darbotos atbildīgi un ilgtspējīgi, ir jāievēro higiēnas un pārtikas drošības prasības, kā arī regulāri jāpārskata un jāuztur tā saturs kārtībā. Tas ir neliels solis, kas var nest lielu pozitīvu ietekmi gan videi, gan kopienai.
Kopienas dārzs augstajās dobēs
Foto: Freepik.com/ freepik
Ne visiem ir iespēja iekopt un rūpēties par savu personīgo dārzu, taču arī daudzdzīvokļu mājas pagalmā iespējams izveidot kopīgas dobes ar garšaugiem, tomātiem vai zemenēm. Īpaši paveicies ir jauno projektu iedzīvotājiem, kuri, iegādājoties mājokli, bieži vien komplektā iegūst iespēju darboties jau labiekārtotā koplietošanas mazdārziņā. Taču arī citās daudzdzīvokļu mājās viss ir atkarīgs no pašiniciatīvas – ar radošu pieeju, nelieliem ieguldījumiem un kopīgu darbu var izveidot zaļo zonu ar garšaugu kastēm, dobēm vai pat siltumnīcu. Šāds kopienas dārzs kļūst par vietu, kur kaimiņi satiekas, dalās pieredzē un rūpējas par vidi. Iniciatīva ne tikai veicina draudzīgas attiecības un savstarpēju uzticēšanos, bet arī sniedz taustāmu ieguvumu – iespēju baudīt pašu izaudzēto ražu.
