Par nekustamā īpašuma atsavināšanu radiniekam vai tuviniekam
Gadījumā, ja esat nodomājis atsavināt savam radiniekam vai tuvam cilvēkam nekustamo īpašumu, vienmēr ir aktuāls jautājums, kāda veida līgumu sagatavot. Nereti priekšroka tiek dota dāvinājuma līgumam, jo tas šķiet vienkāršāk un saprotamāk. Vēršu uzmanību, ka dāvinājuma institūtam ir slēpti trūkumi, kas vēlāk var jums atspēlēties.
Civillikuma 1927. pantā noteikts, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījumā, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, viņa kreditori var prasīt nevien sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.
Minētā norma dzīvē izpaužas šādi: ja gadījumā dāvinājuma līguma parakstīšanas brīdī dāvinātājam ir nesegti kreditoru prasījumi, tad pēc īpašuma tiesību pārejas uz apdāvinato šie kreditori var celt prasību pret apdāvināto un vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu sava kreditora prasījuma apmērā. Šādā veidā apdāvinātajam jāuzņemas pienākums segt dāvinātāja kreditoru prasījumus no dāvanas.
Līdzīgi ir jāuzmanās no mantojuma pieņemšanas, jo atbilstoši Civillikuma 382. pantam mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Atbilstoši Civillikuma 707. pantam mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas; bet citādā ziņā, šos parādus samaksājot, jāievēro mantojuma atstājēja noteikumi. Atbilstoši Civillikuma 708. pantam no 707. pantā uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu, mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t.i., sastāda likumā noteiktā laikā visa mantojuma inventāru.
No minētā secināms: ja jūs vēlaties pieņemt mantojumu, neatbildot par mantojuma atstājēja parādsaistībām, jums atbilstoši Civillikuma 709. pantam ir jāizlieto inventāra tiesību, ne vēlāk par diviem mēnešiem no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos un jāvēršas pie notāra ar lūgumu uzdot sastādīt inventāru tiesu izpildītājam pēc Civilprocesa likumu noteikumiem vai likumā norādītajos gadījumos – bāriņtiesai. Atbilstoši Civillikuma 711. pantam mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, kā rezultātā mantinieks tiek atsvabināts no pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādsaistībām ar savu atsevišķo mantu.
Atgriežoties pie dāvinājuma līguma, norādu, ka Civillikuma 729. panta 1. punktā noteikts, ka mantojuma masai tiek pievienota arī tā manta, ko atsevišķi mantinieki jau saņēmuši iepriekš. Proti, ja manta mantojuma atstājēja dzīves laikā nekustamais īpašums tiek uzdāvināts radiniekam, tad mantošanas procesa ietvaros viņam šī manta būtu jāpievieno mantojuma masai un jādala atstātais mantojums, ņemot vērā mantu, kas jau tika saņemta kā dāvana mantojuma atstājēja dzīves laikā.
Rezumējot minēto, būtu tikai likumsakarīgi nosliekties par labu pirkuma–pārdevuma līgumam, lai atsavinātu savu nekustamo īpašumu sev vēlamajai personai un tas ar garantiju arī paliktu šīs personas īpašumā.
Vēl jau ir variants ar testamentu novēlēt vai ar mantojuma līgumu pielīgt nekustamā īpašuma pāreju sev vēlamajai personai, bet šajā gadījumā ir risks par neatņemamās daļas tiesīgajiem (tuvākās kārtas mantiniekiem), kuriem ir tiesības pieprasīt izdot viņu neatņemamo daļu naudā, kas ir ½ no apmēra, kuru viņi būtu mantojuši likumiskajā mantošanas procesā. Testamentā ir iespējams atstumt neatņemamās daļas tiesīgos, ja gadījumā viņi ir necienīgi mantot, bet mantojuma līgumā šādas iespējas nav.
Vēl pastāv iespēja nodot sev vēlamajai personai nekustamo īpašumu ar uztura līgumu, proti, Atbilstoši Civillikuma 2096. pantam ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
Tomēr līdzīgi kā tas ir dāvinājuma līgumā, kreditori var vērst piedziņu uz uztura devējam nodoto nekustamo īpašumu, proti Civillikuma 2099. pantā noteikts, ja uztura ņēmējs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši, līgumu slēdzot, tad viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no uztura devējam nodotās mantiskās vērtības. Prasības, kas radušās pēc līguma slēgšanas, var vērst uz uzturu, ja citas mantas nepietiek.
Kas ir pozitīvs uztura līgumā un davinājuma līgumā, ka tos var atsaukt. Proti, Civillikuma 2105. pantā noteikts, ja līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs vai viņa tiesību pēcnieks var prasīt atpakaļ nodoto mantisko vērtību (2096. p.), pie kam viņam nav jāatdod saņemtā uztura vērtība. Tāpat Civillikuma 1919. pantā noteikts, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.
Vēršu uzmanību, ka pirkuma–pārdevuma līgumu nevar vienpersoniski atsaukt, tikai var celt prasību tiesā par līguma atzīšanu par spēkā neesošu, visticamāk, uz viltus, maldības vai spaidu pamata.
Rezumējot minēto, norādu, ka tikai no jums paša ir atkarīgs, kāda veida atsavinājuma līgumu/darījumu izvēlēties, jo varianti ir dažādi, kā arī sekas ir dažādas katram no noslēgtajiem darījumiem.
Sanda Kraukle, zvērināta advokāte
Blaumaņa 36 - 4, Rīga, LV-1011
skraukle.lv
26464249
sanda.kraukle@skraukle.lv
