Plastmasas iepakojums: tik melns, kā to mālē?
Medijos arvien biežāk dzirdamas bažas par mikroplastmasas ietekmi uz veselību un dabu, kā rezultātā daļa sabiedrības ilgtspējības un zaļāka dzīvesveida vārdā pieņem lēmumu atteikties vai samazināt plastmasas trauku un to produktu patēriņu, kas fasēts plastmasas iepakojumā. Tomēr – vai plastmasas iepakojums tiešām ir tik melns, kā to mālē, un ko par šo jautājumu saka zinātne, lasi raksta turpinājumā.
Kas īsti ir plastmasa?
Plastmasas iepakojums, polipropilēna trauki, vienreiz lietojamie maisiņi un citi plastmasas izstrādājumi ir neatņemama mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa. To ražo no fosilā kurināmā, un tiek lēsts, ka aptuveni 4% no pasaulē saražotās naftas tiek izmantoti kā izejviela plastmasas ražošanai. Tieši plastmasas un naftas saistības dēļ šis materiāls bieži tiek uzskatīts par sliktu atjaunojamības un ilgtspējības ziņā. Tomēr savā būtībā plastmasa ir ļoti līdzīga dažām no mūsu iecienītākajām lietām dabā. Plastmasa, tāpat kā kolagēns, celuloze, kokvilna, vilna un zīds, kā arī piena proteīns, kazeīns un pat mūsu DNS, ir veidota no polimēriem. Kad pirms dažām desmitgadēm zinātnieki atklāja, kā izgatavot sintētiskos polimērus, tika atklāta tehnoloģiskā revolūciju, kas novedusi pie satriecošiem izgudrojumiem un uzlabojusi cilvēku dzīves kvalitāti. Plastmasas caurules nodrošina tīru dzeramo ūdeni, vadu izolācija ļauj piegādāt elektrību, nemaz nerunājot par mūsdienu medicīnu, kas nebūtu iedomājama bez vairuma plastmasas izstrādājumu. Tomēr šī materiāla straujā popularitāte un izplatība ir radījusi satraukumu “vides advokātu” vidū. Tā kā vairums pārtikas produktu ir iepakoti plastmasas traukos un plastmasas iepakojumā, arvien biežāk izskan bažas par mikroplastmasas (plastmasas gabali izmērā no viena mikrometra līdz 5 mm) ietekmi uz veselību. Atsevišķos rakstos tiek apgalvots, ka mikroplastmasa ir kaitīga un izdala toksiskas vielas, tomēr nevienam no šiem apgalvojumiem tā arī nav ticamu zinātnisku pierādījumu.
Pašreizējie negatīvie viedokļi nav balstīti uz pierādījumiem
Nav šaubu, ka plastmasa ir kaitīga, tomēr viss nav tik vienkārši. “Phantom Plastics” prezidents, grāmatas "Plastmasas paradokss" autors un viens no pasaules vadošajiem zinātniekiem plastmasas jomā Dr. Krisu DeArmitu sacījis, ka plastmasai bieži vien ir nepareizi negatīvs tēls un sabiedrība pārāk daudz uztraucas par mikroplastmasu. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki kritizē plastmasu, ir uzskats, ka mēs izmantojam pārāk daudz šī materiāla un mums tas ir jāsamazina. Tiesa, mūsdienu dzīvesveids tiešām ir izšķērdīgs, un mums vajadzētu samazināt dažādu materiālu un dabas resursu izmantošanu. Tomēr plastmasa veido tikai 1 procentu no kopējā izmantoto resursu daudzuma un tikai 13% no visiem pasaules atkritumiem. Aplūkojot dažādu materiālu dzīves cikla analīzi, izrādās, ka vairāk nekā 90% gadījumu plastmasa rada vismazāko kaitējumu. Pētījumi apliecina, ka plastmasa ir daudz labāka izvēle nekā kokvilna, metāls, stikls un papīrs, jo vienādu funkciju veikšanai ir nepieciešams daudz mazāk plastmasas nekā citu materiālu. Turklāt plastmasa un plastmasas iepakojums, kā polipropilēna trauki, samazina arī kopējo atkritumu un energoresursu patēriņa daudzumu, jo tās aizstāšana ikdienā radītu trīs vai pat četras reizes vairāk atkritumu un lielāku enerģijas patēriņu. Lai gan zinātnieki ir vienisprātis, ka plastmasai nav vietas mūsu dabā, interesanti, ka dažos pētījumos pat apstiprināta mikroplastmasas pozitīvā spēja absorbēt toksīnus.
Ko no šī varam mācīties?
Jāsaprot, ka visas dzīvās būtnes rada atkritumus. Katrs mūsu elpas vilciens noved pie CO2 izplūdes gaisā. Ikviens, kas reiz mēģinājis aizturēt elpu, zinās, ka nav iespējams izvairīties no tā. Civilizācija savā attīstībā vienmēr ir radījusi un radīs jaunus atkritumu veidus, un mums ir jāpielāgojas, lai to samazinātu, tāpat kā agrāk attiecībā uz zirgu mēsliem un smogu. Viens no veidiem, kā samazināt plastmasas atkritumus, ir atkārtoti izmantojot plastmasas iepakojumu, traukus un maisiņus, tādējādi paildzinot izmantotā materiāla kalpošanas laiku. Otrs veids – plastmasas iepakojumu šķirošana, pārstrāde un pareiza utilizācija. Kā redzi, plastmasas iepakojums nemaz nav tik slikts, ja vien tas tiek izmantots atbildīgi.
