Vecais radio, ķeblis un grīdas krāsa – kā no tā visa pareizi atbrīvoties?
Pavasaris ir laiks, kad gribam sapost visu sev apkārt un atbrīvoties no nevajadzīgā un nolietotā – radioaparāta, kas varbūt sen jau vairs nestrādā, vecā krēsla vai plauktā uzietajām krāsas burkām no aizpērnā remonta. Kā no tā visa pareizi tikt vaļā?
Visi nosauktie ir atkritumi, kurus vai nu to izmēra vai sastāva dēļ nevajadzētu izmest sadzīves atkritumos, un nekādā gadījumā – vidē! Par laimi, Latvijā ir radīta infrastruktūra, kurā šādus atkritumus ņem pretī jebkurā apjomā.
“Visam, no kā pavasara ģenerāltīrīšanā gribas tikt vaļā, ir atrodams pareizs veids, kā no tā atbrīvoties: pērnajai zālei, sausajiem zariem un lapām vieta ir kompostā, bet vecajām mēbelēm, nederīgajām elektroiekārtām, riepām un tekstilam, – atkritumu nodošanas laukumā. Tādu laukumu Latvijā ir pat vairāk nekā šķiet – atrodi sev tuvāko!” iesaka ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļās josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Autors: Pexels.com
Faktiski visa elektrotehnika ir videi kaitīga, jo satur baterijas, akumulatorus, smagos metālus, lampas. Tāpēc svarīgi šīs ierīces – ledusskapjus, datorus, televizorus – neizjauktas un veselas aizvest uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu vai arī sagaidīt, kad attiecīgajā pašvaldībā izsludina elektrotehnikas savākšanas akciju.
Ļoti svarīgi ir pareizi utilizēt dažādus šķidrumus, jo īpaši tādus, kuru sastāvs nav zināms un var būt indīgs, kā arī neizmest tos nešķirotajos sadzīves atkritumos, lai tie nenonāktu atkritumu poligonā. “Ja laukos vai mājās atrodat traukus ar nezināmas izcelsmes šķidrumu, drošāk tos būs nogādāt atkritumu šķirošanas laukumā, kurā pieņem bīstamos atkritumus. Pavisam noteikti to saturu nevajag dedzināt vai izliet zemē – sekas var būt bīstamas ne tikai videi, bet arī pašu veselībai!” Lapsa brīdina.
Atkritumu dedzināšana ugunskuros vai apkures iekārtās Latvijā ir aizliegta ar likumu – vai tas būtu paša pagalmā un mājā vai valsts mežā.
No vienas puses, uguns visu pārvērš pelnos, bet no otras puses – ir materiāli, kam pilnīgai sadegšanai nepieciešama daudz augstāka temperatūra nekā valda ugunskurā un kuri pussadeguši saindē vidi.
Pat koka mēbeles, kas varētu sadegt pilnībā, ir pārklātas ar laku un krāsām, bet no kokskaidu plātnēm ražotas mēbeles satur līmi un sveķus. Savukārt bioloģisko atkritumu dedzināšana ugunskurā rada gaisa piesārņojumu, un tas pavisam noteikti neuzlabo kaimiņattiecības.
Atbrīvojies no atkritumiem atbildīgi!
- Eļļa un eļļas filri. To savākšanas infrastruktūru lielākoties nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar eļļas filtru maiņu, bet tālāko savākšanu un atbilstošu pārstrādi – atkritumu apsaimniekotāji. No iedzīvotājiem eļļu pieņem vairākos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos Latvijā – atrodiet sev tuvāko!
- Jebkāda veida baterijas un akumulatori. Baterijas ir ne tikai fizisks piesārņojums, bet arī potenciāls apdraudējums, jo tās ir sarežģīti apdzēst. Ir uzņēmumi, kas pieņem vecos akumulatorus un piešķir klientam atlaidi jauna iegādei – meklējiet izdevīgumu!
- Aerosolu flakoni (piemēram, dezodoranti, matu lakas, sadzīves ķīmijas aerosoli) jāizmet atbilstoši, jo tie var saturēt spiediena gāzes vai bīstamu vielu atlikumus. Pilnīgi tukšus flakonus, kas nav marķēti kā bīstami, drīkst izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Taču, ja flakons joprojām satur vielas vai ir marķēts ar bīstamības simboliem (piemēram, uguns vai eksplozijas zīme), to nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai iepakojuma konteinerā – šādi aerosoli jānodod bīstamo atkritumu savākšanas laukumā.
- Nezināmi šķidrumi. Ievietojot ugunskurā plastmasas pudeli ar nezināmu šķidrumu vai ielejot to ugunī, ir risks gūt ķīmiskus apdegumus, kā arī piesārņot vidi vai sabojāt apkures iekārtu.
