Viedoklis: Jauniešu darba tirgus realitāte – vēlmes ir augstas, ne vienmēr ar segumu

Raksta autori: Artūrs Bļinovs, "Human Source" valdes priekšsēdētājs, Ervīns Čukurs, "Human Source" valdes loceklis

Bezdarba līmenis jauniešu vidū ir viena no Eiropas Savienības problēmām, kas izriet no straujām pārmaiņām darba tirgū, izglītības sistēmas nespējas pielāgoties ekonomikas prasībām, dažkārt arī no ieilgušas kopdzīves vecāku paspārnē, kas jaunus cilvēkus nemotivē meklēt darbu. Aptuveni 10% no visiem Latvijas jauniešiem (15–29 gadu vecumā) nemācās un nestrādā, kas aktualizē jautājumu par to, kāpēc šie cilvēki nespēj iekļauties darba tirgū? Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū pēdējo gadu laikā ir mazinājies, karjeras uzsākšana jauniem cilvēkiem sagādā grūtības, – gan augsto atalgojuma gaidu dēļ, gan tāpēc, ka darba devēji parasti meklē darbiniekus ar pieredzi. Šobrīd augsts pieprasījums pēc darbiniekiem liek darba devējiem būt pielaidīgākiem, kas var jauniešiem atvieglot darba gaitu uzsākšanu, tomēr ir virkne nosacījumu, kurus darba meklētājiem vajadzētu ņemt vērā un izpildīt.

Adekvāti novērtēt sevi

Pirmkārt, par augstām prasībām un pieredzes trūkumu. Mūsu novērojumi liecina, ka gados jauni cilvēki darba tirgū ienāk ar daudz lielākām prasībām un vēlmēm. Alga, kas pārsniedz vidējo rādītāju nozarē, brīvs darba režīms, dažādi papildu labumi (sporta zāle, apdrošināšana utt.). Nav slikti, ka cilvēks sevi novērtē augstu, taču darba sarunu laikā būtu jābūt gatavam vai gatavai piekāpties darba devēja nosacījumiem, jo iepretim augstām prasībām šāds pretendents reti kad var lepoties ar pieredzi konkrētajā jomā. Labāk ir iesākt karjeru un iegūt pieredzi, domājot par nākamajiem soļiem, nekā stūrgalvīgi turēties pie prasībām un palikt bez darba. Prātīga ir prakses darbu veikšana studiju laikā, kas ļaus darba sarunās demonstrēt kaut nelielu pieredzi un sagatavotību. Ieteicams savu CV jau laikus veidot tā, lai pieredze attiecīgajā jomā “krātos” no studiju laika, piemēram, studiju gados darbojoties kādās studentu organizācijās.

Būt motivētam, ieinteresētam

Foto: Freepik.com/ tonodiaz

Otrkārt, par sevis “pārdošanu”. Šeit nav nesvarīgu lietu – no apģērba līdz motivācijas vēstulei, un no spējas komunicēt līdz pat vēlmei strādāt konkrētajā darbā. Darba devēji saskaras ar gados jauniem pretendentiem, kuriem ir laba izglītība, kuru motivācijas vēstule izskatās pārliecinoši, taču saskarsmē dominē divas pretrunīgas lietas – vēlme pēc lielas algas, un tas, ka uzņēmums (organizācija) potenciālo darbinieku īpaši neinteresē. Viens no galvenajiem nosacījumiem, lai izturētu konkursu uz amata vietu, bieži ir cilvēka ieinteresētība. Gandrīz visu var iemācīties, papildu labumus pie algas ar laiku var nopelnīt, taču, ja darbs neinteresē, ilgtermiņā nekas labs iznākt nevar. Daudzi uzņēmumi piedāvā karjeras konsultācijas, apmācības, kurās bieži vien apskata arī to, kā labāk sagatavoties darba intervijai.

Piesaiste kolektīvam iepretim brīvākam darba režīmam

Treškārt, ir svarīgi demonstrēt un saglabāt noturību. Darba kultūra pēdējās desmitgadēs ir mainījusies ne tikai tāpēc, ka tagad varam strādāt attālināti, bet arī darbinieku attieksmes dēļ. Gados jauns darbinieks parasti ir mazāk noturīgs, tam neveidojas piesaiste kolektīvam vai zīmolam. Agrāk šāda piesaiste veidojās tāpēc, ka prevalēja vēlme pēc drošības sajūtas, – ja esmu ieguvis darbu labā vietā, turēšos pie tā, centīšos augt, lai šo darbu nezaudētu. Šobrīd aktuālāka ir vēlme pēc pašrealizācijas, izaugsmes, un tas, vai strādāšu šajā darba kolektīvā vai kādā citā, cilvēkiem vairs nav tik būtiski. Šī pārmaiņa rada sarežģījumus darba devējiem, kuri vēlas saglabāt pieredzi guvušos kolēģus, taču jauniem darbiniekiem tā ir iespēja – demonstrējot noturīgumu un vēlmi izveidot saikni ar konkrēto kolektīvu, darbinieks iegūs papildu vērtību darba devēja acīs. Savukārt datrba devējiem ši tendence jāņem vērā, piedāvājot pilnveidošanās iespējas, kā arī piešķirot iespējami brīvu darba režīmu, kas ļauj atlicināt laiku hobijiem un personības attīstīšanai.

Pieprasītākās profesijas – viss, kas ļauj automatizēt

Foto: Freepik.com/ DC Studio

No jauna cilvēka skatpunkta aktuāls allaž ir un būs jautājums par pieprasītākajām profesijām. Ko mācīties un studēt, lai pēc pieciem, desmit gadiem iegūtu sapņu darbu? Skaidrs, ka paredzēt to nevaram, taču zināmas tendences novērot gan. Nav tā, ka viss tiks digitalizēts un automatizēts, – aizvien būs būs vajadzīgi ārsti, skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, lauksaimnieki, inženieri, kā arī tehniski speciālisti, kuru trūkumu šobrīd izjūt visas nozares. Bieži vien jaunieši īsti nezina, ko vēlas, un tad atliek izvēlēties kādu faktoru, kas ļauj potenciālo profesiju loku sašaurināt. Ja izvēles faktors ir, piemēram, atalgojums, būtu vērts apsvērt inženierzinātnes, robotiku, programnmēšanu, datu zinātnes profesijas. Arī kiberdrošība, dronu ražošana un vadība, biomedicīna ir profesijas, kurās varam vērot atalgojuma pieaugumu. Ņemot vērā automatizācijas izplatību, pieprasīts būs viss, kas spēj efektivizēt un smazināt izmaksas, tehnoloģijām izkonkurējot “zilās apkaklītes”. Spilgts piemērs no ikdienas – norēķinu kases lielveikalos. Ja agrāk blakus kasieriem parādījās viena, divas pašapkalpošanās kases, tagad kasieri daudzviet jau palikuši mazākumā. 

Viena no nozīmīgākajām un perspektīvākajām profesijām nākotnē būs apmācību vadītājs. Lai ieviestu jaunākās tehnoloģijas un labākās prakses, zināšanas ir efektīvi jānodod cilvēkiem. Spēja iemācīt un iedrošināt būs aizvien svarīgāka, jo tehnoloģija pati par sevi pastāvēt nevarēs. Būtiski atcerēties, ka karjeras laikā cilvēkam vairākas reizes nāksies pārkvalificēties, tāpēc paralēli darba gaitām ir jāturpina pilnveidoties, mācīties. Uzņēmumiem kā darba devējiem būtu ieteicams ciešāk sadarboties ar izglītības iestādēm, rodot iespējas pastāstīt par sevi, piedāvājot prakses un “ēnošanas” iespējas (arī ārpus oficiālās Ēnu dienas). Jo agrāk jaunietis uzzinās par uzņēmumu, tā lomu sabiedrībā un karjeras izaugsmes iespējām, jo lielāka ir iespēja, ka sāks apsvērt to kā potenciālo darba vietu.

Lai kādu karjeras virzienu jaunais cilvēks izvēlētos, sākumposmā izšķiroši nozīmīga būs ieinteresētība un aizrautība ar savu profesiju un pirmo darba vietu. Viss pārējais – iedzīvošanās kolektīvā, karjeras attīstība, labāki darba nosacījumi un sevis pilnveidošana – ar laiku sekos, tomēr var arī izpalikt, ja jau no paša sākumā cilvēks neizjūt interesi par nodarbi, kurā gatavojas startēt.