Viedoklis: Latvijā nepieciešama Nutri-Score marķēšanas sistēma
Raksta autore: Ksenija Andrijanova, uztura speciāliste, uzturzinātnes un komunikācijas maģistre
Lai arī dažreiz liekas, ka visi mūsdienās ir veselīgā uztura pārzinātāji, prakse rāda, ka tā gluži nav. Kādu funkciju pilda olbaltumvielas? Kāpēc jāēd daudz šķiedrvielu? Cik sāls produktā ir par daudz? Tā, lūk – izpratne par veselīgu uzturu neveidojas ātri. Lai atkostu un uzkostu to, kas patiešām ir labs, nepieciešams lasīt, iegaumēt un analizēt. Izklausās skaisti, bet analizēt pēc smagas darba dienas ar diviem raudošiem bērniem pie veikala plaukta gribas tikai kūku dekorus. Cik labi būtu, ja kāds darbiņu izdarītu mūsu vietā. Un… tas ir noticis! Iespējams, būsiet pamanījuši, ka veikalu plauktos parādījušies produkti, kas atzīmēti ar marķējumu, kas izskatās pēc luksofora. Iespējams, kāds jau zina, ko tas nozīmē, bet, ja vēl nav sanācis iepazīties – ir laiks uzzināt!
Kas ir Nutri-Score?
Nutri-Score ir pārtikas marķējuma sistēma, kas ātri un raiti kategorizē produktus pēc veselīguma. Marķējuma nosaukums ir saīsinājums no angļu nutritional score, kas tulkojumā nozīmē “uzturvērtības punktu skaits”. Jāsaka, ka Valsts valodas centrs nosaukumu vēl nav latviskojis, bet tik skaisti izklausītos jēdziens “Uzturpunkti” – piekritīsiet? Marķējuma sistēmu veido pieci burti – A, B, C, D un E. Tie gan nav vitamīni, kā dažiem patīk domāt, bet norāde uz produkta veselīgumu, kur “A” norāda uz veselīgāku izvēli, bet E – vismazāk veselīgu. Tā pircējs, paņemot preci rokā, var uzreiz saprast, ar cik veselīgu produktu viņam darīšana – pietiek tikai zināt pirmo alfabēta rindu! Kaut gan arī tas nav nepieciešams. Katram burtam ir piešķirta krāsa – no tumši zaļas līdz sarkanai –, kas kā luksofors mums norāda, kas brauc pa taisno groziņā, bet kas var apstāties plauktā un nekustēties. Loģika ir vienkārša: A (tumši zaļā) – var ēst daudz un bieži, B (gaiši zaļā) – ēd droši, C (dzeltenā) – ēd ar mēru, D (oranžā) – ar vēl izteiktāku mēru, E (sarkanā) – ēd reti. Pievērsiet uzmanību – ja produkts ietilpst D vai E kategorijā, tas nenozīmē, ka tas ir aizliegts, slikts, indīgs vai uzturā nevēlams. Viss ir labs līdzsvarā, un baudīt našķus šī vērtēšanas sistēmas jums aizliegt nevēlas. Vēl viens fakts, kas jāliek aiz auss – vislabāk burtu kaujas jeb produktu savstarpējo salīdzināšanu veikt vienas produktu kategorijas ietvaros. Nebūs loģiski paņemt rupjmaizi, kas viennozīmīgi ir A, un salīdzināt ar cukurotu batoniņu, kas ir D vai E. Tie produkti ir dažādi pēc savas pamata būtības. Savā starpā nepieciešams salīdzināt vai nu vairākas maizes, vai nu vairākus šokolādes batoniņus.
Zinātniski pamatots marķējums
Nutri-Score ir zinātniski pamatota pārtikas marķējuma sistēma. To izstrādāja Francijas sabiedrības veselības aģentūra (Santé Publique France), un Eiropas Komisija atzina par ieteicamu lietošanai, marķējot pārtikas produktus. Kategorijas piešķiršana notiek, balstoties uz universāliem aprēķiniem, kas nozīmē, ka ražotājs reklāmas nolūkos nevar tik vienkārši uzlīmēt sev vēlamo burtiņu. Tieši otrādi – pētnieki no Getingenas universitātes secinājuši, ka Nutri-Score traucē neveselīgajiem produktiem izlikties, ka tie ir veselīgi. Uzturvērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz veselīgo (piemēram, augļu, šķiedrvielu) un neveselīgo (cukura, sāls, piesātināto taukskābju) daudzumu ēdienā vai dzērienā.
Tā pircējs var veikt ātru un informētu izvēli. Vai marķējumam ir kādi trūkumi? Tie nav būtiski, bet jāņem vērā: izvēloties tikai A vai B kategorijas produktus, nebūs garantijas, ka ēdīsiet simtprocentīgi pareizi. Veselīgi produkti jāprot arī pareizi kombinēt, rūpējoties par optimālu tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu proporciju, kā arī patērējot sev nepieciešamo kilokaloriju daudzumu. Bez mēra ēdot veselīgus produktus, var iedzīvoties liekajā svarā! Svarīgi ir arī tas, ka nepārstrādāti produkti – gaļa, olas, piens, dārzeņi, augļi – reti kad tiek marķēti ar Nutri-Score. Nedrīkst aizmirst arī par šiem produktiem, kas ir ārpus marķēšanas sistēmas.
Nutri-Score aprēķina piemērs
Lai saprastu, kādu darbu pircēja vietā izdara Nutri-Score, izpētīsim vienkāršu piemēru! Pieņemsim, ka jāizvērtē brokastu pārslas: Vai simts gramos produkta ir augļi, rieksti vai šķiedrvielas? Un olbaltumvielas? Cik daudz? Ahā, aprēķinājām, piešķiram plus punktus! Tagad par mīnusiem: vai pārslās ir daudz kaloriju, cukura, piesātināto taukskābju vai sāls? Cik daudz? Vai daudz par daudz? Vai daudz par daudz priekš šīs produktu kategorijas? Atskaitot no pluspunktiem mīnuspunktus, esam ieguvuši skaitli. Jāiet skatīt garas tabulas, lai saprastu, kādu vērtējumu finālā piešķirsim! Patiesībā aprēķins ir daudz sarežģītāks, nekā es ieskicēju. Dažas algoritma nianses laika gaitā tika arī izmainītas, lai vēl efektīvāk novērtētu produkta veselīgumu. Taču tas, kas vieno šos visus aprēķinus, ir to universālums. Labs būs labs visās pasaules malās, jo vērtēts pēc vienas metodoloģijas. Īpaši tas noderēs, ceļojot ārzemēs, kad iespējas izlasīt marķējumu vietējā valodā ir ierobežotas. Paaugstināts cukura daudzums mūs vienādi ietekmē visā Eiropas Savienībā!
Kur meklēt produktus ar Nutri-Score?
Ja standarta marķējums – jā, tas pats, ar maziem knapi salasāmiem burtiņiem – ir likuma prasība, tad Nutri-Score lietošana ir brīvprātīga izvēle. To šobrīd izmanto Francija, Vācija, Spānija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande un Šveice. Latvijā šī prakse tikai lēnām dzimst. Visvairāk Nutri-Score marķējumu esmu redzējusi "Lidl" veikalos, ko vērtēju ļoti pozitīvi. Ne visiem ir laiks, un, būsim godīgi, – arī vēlme pētīt, vai ēdiens gadījumā nesatur pusi no dienas cukura normas vai vairāk par 1,25 gramiem sāls uz 100 gramiem produkta. Te jau vesela matemātikas stunda sanāk! Vienkāršs, saprotams, ātri vizuāli un jēdzieniski nolasāms marķējums atvieglos izvēli. Īpaši bērniem un pusaudžiem, kas maz motivēti izvēlēties labāko, kā arī senioriem, kuru redze ne vienmēr ir sabiedrotais marķējuma izpētē. Priecātos, ja šo praksi no "Lidl" pārņemtu vairāk ražotāju un tirgotāju Latvijā!
