Workation: strādāt no jebkuras vietas pasaulē – privilēģija vai slēpts risks uzņēmumam?
Raksta autors: Artūrs Radziviļčuks, BDO Latvia Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītājs
“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.
Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.
Pasaules Ekonomikas forums kā vienu no galvenajām tendencēm darba vidē izceļ ģeneratīvā mākslīgā intelekta lomu produktivitātes celšanā un digitālo darba vietu skaita pieaugumu. Šīs izmaiņas veicina attālinātā darba iespēju paplašināšanos un līdz ar to – arī “workation” programmas pieejamību. Arvien vairāk valstu un pilsētu apzinās šīs tendences potenciālu – piemēram, Norvēģija jau izmanto “workation” kā daļu no savas tūrisma stratēģijas. Tūrisma vietnē “Visit Norway” valsts tiek reklamēta kā piemērota attālinātam darbam, uzsverot, cik ērti un efektīvi iespējams strādāt Skandināvijas vidē. Kampaņās izmantots sauklis “Remote work is a global trend”, atspoguļojot darba paradumu maiņu visā pasaulē. Arī tādas valstis kā Portugāle, Spānija un Taizeme piedāvā īpašas vīzas digitālajiem nomadiem, mērķtiecīgi atbalstot šo mobilā darba veidu.
Arī Latvijā interese par “workation” sniegtajām iespējām strauji pieaug – gan no ārvalstu speciālistu, gan vietējo uzņēmumu puses. Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra kopš 2022. gada īsteno programmu “Workation Riga”, aicinot ārvalstu uzņēmumus iepazīt galvaspilsētas investīciju vidi un sadarbības iespējas. Savukārt “Latvia Travel” izceļ Latvijas priekšrocības attālinātam darbam – ātru internetu, labiekārtotas kopstrādes telpas, pieejamu infrastruktūru un kultūras bagātību. Vienlaikus arī vietējie uzņēmumi arvien biežāk izskata iespēju piedāvāt darbiniekiem strādāt no ārvalstīm, gan individuāli, gan komandās, tādējādi veicinot elastību un darbinieku labsajūtu.
Autors: Pexels.com
Tomēr, lai ieguvumi nekļūtu par riskiem, ir nepieciešama skaidra un strukturēta pieeja. Lai ieviestā “workation” programma uzņēmumā būtu droša un jēgpilna, tā ir jāstrukturē un rūpīgi jāizplāno profesionāli, līdzīgi tāpat kā jebkurš cits uzņēmuma process. Tas nozīmē izstrādāt skaidru ieviešanas un īstenošanas politiku, skaidri definētas atļautās valstis un darba organizācijas kārtību attālināti. Tikpat svarīgi ir nodrošināt atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem – nodokļu, darba tiesību un datu aizsardzības jomā. Uzņēmumiem arī jāievēro IT drošības standarti, piemēram, VPN izmantošana, daudzfaktoru autentifikācija un ierobežota piekļuve sistēmām. Visbeidzot – darbiniekiem ir nepieciešams praktisks atbalsts gan pirms došanās “workation” programmā, gan tās laikā – sākot ar apdrošināšanu un beidzot ar palīdzību dokumentācijas sakārtošanā. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka darbinieka atrašanās ārvalstīs, veicot darba pienākumus, var radīt nepatīkamas un negaidītas sekas darba devējam. Piemēram, radot pastāvīgo pārstāvniecību, kas nozīmētu, ka darbinieka ģenerēto uzņēmuma ienākumu daļa ārvalstīs ir apliekama ar UIN. Nemaz nerunājot par to, ka algas nodokļu nosacījumu līkloči var radīt papildu izmaksas un apgrūtinošas sekas gan uzņēmumam (nodokļu nomaksas pienākums, sodi, citas sankcijas), gan darbiniekam, piemēram, sociālo iemaksu kapitāla pārnešana uz Latviju no atrašanās valsts pēc nodokļu samaksas.
Eksperti iesaka darba devējiem iekļaut attālinātā darba ārpus uzņēmuma mītnes valsts jautājumus iekšējās politikas dokumentos, skaidri nosakot, kurš un kādos apstākļos drīkst izmantot šo iespēju, kādi galamērķi ir pieļaujami, kā tiek organizēts darbs atkarībā no laika zonas un pieejamās infrastruktūras, kā arī, kādas ir katras puses atbildības. Būtiski ir arī novērtēt juridiskos, nodokļu un drošības aspektus atbilstoši katras valsts specifikai, kurā darbinieks plāno uzturēties. Īpaši jāuzmanās, ja darbinieks dodas uz valsti, kas ir ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas un ar kuru Latvijai nav parakstīta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Arī atrašanās citā valstī vairāk kā 183 dienas gadā rada lielus riskus – darbinieks var tikt atzīts par nodokļu rezidentu citā valstī papildus Latvijas nodokļu rezidences statusam. Tas savukārt radīs galvassāpes darba devējam – jo šādā gadījumā jāanalizē, kurā valstī ir maksājami algas nodokļi un kādi papildu dokumenti ir jāsagatavo iesniegšanai nodokļu iestādēs.
Attālinātais pārrobežas darbs var būt spēcīgs instruments darbinieku labbūtības veicināšanā un konkurētspējas stiprināšanā darba tirgū, taču tikai tad, ja tas tiek ieviests ar skaidru sistēmu un atbildīgu pieeju. Aicinām uzņēmumus ne tikai izmantot elastīgo darba iespēju priekšrocības, bet arī laikus nodrošināt atbilstošu juridisko un praktisko ietvaru, kas ļauj strādāt jebkurā vietā pasaulē – droši, likumīgi un ar pievienoto vērtību gan darbiniekam, gan darba devējam.
