Zirņu, tunča un citi konservi bērna uzturā: Kādus iegādāties, un kā tos pasniegt?
Konservi var būt labs palīgs ikdienas maltīšu pagatavošanā, tādējādi atvieglojot ģimenes ikdienas rutīnu. Taču konservu sastāvs mēdz ļoti atšķirties – no kvalitatīviem līdz nevēlamiem ne tikai bērna, bet arī pieaugušo uzturā. Sertificēta uztura speciāliste, "Rimi Bērniem" eksperte Olga Ļubina skaidro konservu dažādību un atklāj divas garšīgas receptes, kurās izmantot konservētos labumus.
Arī bērnu biezeņi ir konservi
“Teorētiski arī zīdaiņiem paredzētie, veikalos nopērkamie biezeņi no augļiem, dārzeņiem, gaļas un zivs ir konservi. Šādus biezeņus bērna uzturā viennozīmīgi var iekļaut, ņemot vērā uz iepakojuma norādītās vecuma rekomendācijas,” stāsta uztura speciāliste. Šie veikalos nopērkamie, īpaši bērniem radītie konservi ir ražoti, strikti ievērojot kvalitātes kritērijus. “Bērnu biezeņiem praktiski netiek pievienoti konservanti vai mākslīgās pārtikas piedevas, krāsvielas vai aromatizētāji,” skaidro eksperte, norādot, ka katram no tiem gan var atšķirties pievienotā cukura un sāls daudzums. Jāņem vērā, ka ir nopērkami arī tādi gatavie biezeņi, kas nesatur ne cukuru, ne sāli, un šādus konservus bērna uzturā ir vēlams iekļaut.
Zaļie zirnīši, kukurūza, tuncis un citi klasiskie konservi
Dzirdot vārdu “konservi”, lielākoties iedomājamies nevis bērniem domātos biezeņus, bet gan dažādu dārzeņu konservus, piemēram, konservētu kukurūzu, kā arī gaļas vai zivs konservus. Šādus konservus uztura speciāliste bērna uzturā iesaka iekļaut tad, kad mazulis sasniedzis jau divu, trīs gadu vecumu. “Izvēloties šāda tipa konservus bērna ēdienkartē, ir svarīgi pievērst uzmanību sastāvam – ir jādod priekšroka konserviem, kuros ir mazāk pievienotā sāls un cukura un kas ir bez konservantiem un aromatizētājiem. Ieteicams pievērst uzmanību arī tam, kādas taukvielas konservos ir izmantotas – rapšu eļļa vai, piemēram, olīveļļa? Olīveļļa noteikti ir labāka izvēle,” iesaka eksperte.
Konservētus zaļos zirnīšus vai kukurūzu var pievienot rīsiem, makaronu ēdieniem vai salātiem. Konservētas pupiņas un turku zirņi lieliski bagātinās zupas, sautējumus vai salātus. Zivju konservus, piemēram, tunci, var pievienot pastai vai salātiem.
Kotletes ar tunci un kukurūzu
Nepieciešams:
- 300 g tunča savā sulā;
- 100 g konservētas kukurūzas;
- 1 ēdamk. miltu;
- 2 ēdamk. rīvmaizes;
- 1 ola;
- 50 g rīvēta cietā siera.
Pagatavošana
Nolej tunča konservu šķidrumu un saspaidi tunci. Pievieno tuncim olu un visu rūpīgi samaisi. Nolej konservētas kukurūzas šķidrumu un pievieno kukurūzu tuncim. Visam klāt pievieno rīvētu cieto sieru un miltus un rūpīgi samaisi. Veido mazas, apaļas kotletītes, apviļā tās rīvmaizē un apsmidzini ar eļļu un cep iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 grādos aptuveni 20 minūtes.
Tomātu un turku zirņu zupa
Nepieciešams:
- 500 g tomātu savā sulā;
- 200 ml vistas buljona (var izmantot arī dārzeņu buljonu);
- 400 g turku zirņu savā sulā;
- 1–2 ķiploka daiviņas;
- 1 ēdamk. olīveļļas;
- 1 ēdamk. sviesta;
- sāls, pipari un oregano pēc garšas;
- svaigs baziliks dekorēšanai.
Pagatavošana
Ielej katlā olīveļļu un ieliec sviestu, visu uzkarsē un pievieno rīvētu ķiploku. Apceptam ķiplokam pievieno tomātus savā sulā un vāri aptuveni 5 minūtes. Nolej turku zirņiem šķidrumu un liec zirņus pie tomātiem, pielej vistas buljonu, pievieno sāli, maltus piparus un oregano. Visu vāri aptuveni 20–30 minūtes. Pēc tam sablendē un pasniedz ar svaiga bazilika lapiņām.
