Mājoklis

Kamēr saulainajās Dienvidu valstīs vakariņas ar kaimiņiem, pikniks pagalmā un kopīga futbola mača skatīšanās ir ikdienas norma, Latvijā cilvēki tradicionāli ir atturīgāki – cienām privātumu, bet bieži arī nejūtamies pietiekami droši, lai uzrunātu kaimiņus pirmie.

Priekšnams ierasti ir viena no mazākajām telpām mājoklī, taču tajā bieži vien tiek izvietots ievērojams daudzums mantu. Nesen Latvijā veiktā aptaujā atklājās izplatīta problēma: trešdaļai mājokļu īpašnieku priekšnamos nav pietiekami daudz vietas mantu uzglabāšanai un tie nav funkcionāli.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība. Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts.

Pēdējos gados mājokļu cenas Eiropā ir piedzīvojušas ievērojamas svārstības, un jaunākie Eiropas Savienības (ES) Mājokļu cenu indeksa  dati liecina, ka 2024. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, mājokļu cenas ES pieauga par 4,9 %. 

Kad runa ir par mājokļa iekārtošanu, ir divas iespējas, kādas mēbeles iegādāties: iebūvētās vai brīvi stāvošās. Katram no variantiem ir savas priekšrocības, bet – kā zināt, kuru variantu izvēlēties?

Īres dzīvoklis nereti tiek uzskatīts par īslaicīgu pieturas punktu – vietu, kur apmesties “uz laiku”. Taču arī šajā posmā īrniekam ir svarīgi justies mājīgi, ērti un iedvesmojoši. Vēl jo vairāk – komfortabli iekārtota vide ietekmē mūsu pašsajūtu, produktivitāti un pat miega kvalitāti.

Pieņemot lēmumu par mājokļa iegādi vai būvniecību, viens no svarīgākajiem faktoriem ir tā atrašanās vietas izvērtējums. Atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem, 23% no visiem privātmāju darījumiem notiek Pierīgas apkaimēs - pērn populārākās no tām bija Ropažu, Olaines un Mārupes novads.

Rūpes par sakoptu vidi mājās būtu jāuzņemas visiem ģimenes locekļiem – tā nav tikai mammas un tēta atbildība. Bet kā šādu pienākumu dalīšanu panākt miermīlīgā ceļā, lai tas turpinātos ilgtermiņā, – šis jautājums, iespējams, ienāk prātā daudziem vecākiem.

Gandrīz pusei vecāka gadagājuma iedzīvotāju ir grūtības veikt vismaz vienu personiskās aprūpes vai mājsaimniecības darbību, liecina Eurostat apkopotie dati. Sabiedrība turpina novecot: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jau ir sasniedzis vismaz 65 gadu vecumu, un nepieciešamība pēc vecumdienām piemērotas vides arvien palielinās.

Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina dzīvnieku īpašniekus pārskatīt svētku laikam nepieciešamos zāļu krājumus, lai parūpētos par savu dzīvnieku laikā, kad zāles var nebūt pieejamas.