Veselība un skaistums

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt. Hronisks bezmiegs nav ārēju apstākļu radīta problēma – lielākoties cilvēki to sev “sagādā” paši ar nepareiziem un neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem. 

Ziema ir gada tumšākais laiks, kad mentālā veselība bieži tiek pakļauta īpašiem izaicinājumiem. Profesionālā palīdzība var būtiski uzlabot emocionālo labsajūtu, palīdzot ne tikai risināt jau esošās grūtības, bet arī preventīvi pasargāt no to attīstības. Kā atpazīt brīdinājuma signālus un saprast, kad ar paša spēkiem vairs nepietiek?

Ikviens no mums dzīves laikā veselības problēmu dēļ ir lietojis medikamentus. Tādās situācijās rūp tikai tas, lai pēc iespējas ātrāk justu uzlabojumu, un diez vai aizdomājamies, ka ir daudz faktoru, kas ietekmē zāļu uzsūkšanos organismā jeb absorbciju, no kā lielā mēra ir atkarīgs rezultāts. 

Ziemā āda bieži kļūst sausāka, un, lai to novērstu, nepieciešama regulāra ādas mitrināšana, izvairīšanās no karsta ūdens un gaisa mitrinātāju lietošana telpās, kas palīdz saglabāt ādu veselu pat gada aukstajā sezonā. 

Vesela sirds un nevainojama asinsrites sistēma ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs diendienā justos labi un pilnvērtīgi varētu doties savās ikdienas gaitās. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, turklāt sirds un asinsvadu slimības var veicināt arī virkni dažādu veselības problēmu, piemēram, cukura diabētu vai nieru mazspēju. 

Klepus, iesnas, drudzis un galvassāpes – piedzīvojot saaukstēšanās simptomus, talkā nereti nāk ne vien ārsta izrakstīti medikamenti, bet arī dabas preparāti, kam piemīt spēja mazināt iekaisumu, stiprināt imunitāti un veicināt ātrāku atveseļošanos. Lai gan dažāda veida zāļu tējas jau izsenis uzskatītas par efektīvu palīglīdzekli cīņā ar saaukstēšanos, atsevišķos gadījumos noteikti augi nebūs piemēroti un var radīt pretēju efektu – pašsajūta pasliktināsies. 

Ziemā vairāk laika pavadām telpās, kas nereti netiek pietiekami labi vēdinātas, tā paverot ceļu elpceļu vīrusiem. Līdztekus sarunai par proaktīvu rīcību ir svarīgi saprast, kas atšķir vieglu saslimšanu no smaga, pat dzīvībai bīstama stāvokļa – pneimonijas.

Kustība ir labas veselības stūrakmens – regulāras fiziskās aktivitātes ļauj uzturēt optimālu ķermeņa svaru, stiprina veselību, uzlabo noskaņojumu un palīdz samazināt dažādu saslimšanu risku. Tomēr, ja tavs mērķis ir atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, ne visas fiziskās aktivitātes būs vienlīdz efektīvas. 

Ziemā ādu ietekmē gan āra aukstie un mainīgie laikapstākļi, gan iekštelpu sausais gaiss. Tas var radīt diskomfortu, īpaši, ja āda ir sausa un jutīga, kā arī saasināt esošās ādas problēmas. 

Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā.