Dzīvesstils

Investīciju pasaule ir pelnošs veids, kā ilgtermiņā vairot savus ienākumus un nodrošināt finansiāli stabilāku nākotni. Tomēr ieguldīšana akcijās daudziem var šķist pārāk sarežģīta un atbaidoša, kā arī to bieži saista ar paaugstinātu risku un lieliem ieguldījumiem. Arī veiktajās aptaujās novērots, ka Latvijas iedzīvotāji ir kūtri izmantot investēšanu kā pensijas uzkrājumu.

Visā pasaulē elektroauto kļūst aizvien populārāki, kas tiešā mērā atainojas arī lietoto automašīnu tirdzniecībā, aizvien vairāk šoferu interesējoties par elektrizētu spēkratu iegādi.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku – bērnu, gājēju un velosipēdistu – drošībai un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanai, “Radio TEV” septembrī īstenoja informatīvo kampaņu “Satiksmes guru”. Rudens sezonā, kad pieaug satiksmes intensitāte un laikapstākļi kļūst mainīgi, ceļu satiksmes drošība kļūst īpaši svarīga. 

Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl lielāki ienākumi ne vienmēr garantē lielāku finanšu stabilitāti. Finanšu eksperts dalās padomos, kādus paradumus ieviest šodien, lai bruģētu ceļu uz finansiāli stabilāku dzīvi nākotnē, pēc 20 gadiem.

Auto noma ārvalstīs ir lielisks veids, kā izbaudīt brīvību un izpētīt jaunus galamērķus, taču neuzmanības dēļ var rasties nelāgas situācijas un papildu izdevumi. 

Aicinot uz cieņpilnu mijiedarbību starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem un līdz ar to drošāku vidi uz Latvijas ielām un ceļiem, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību “Pilsēta cilvēkiem” un partneriem uzsākusi kampaņu “Dod ceļu cieņai”. Kāpēc cieņas un satiksmes kultūras veicināšanai Latvijā jārīko īpašas kampaņas? Un kāpēc, aizbraucot uz ārzemēm, daudzi priecājas par laipnajiem un pieklājīgajiem cilvēkiem, bet paši savās mājās uzvedas kā neaudzināti bērni? 

Rudens vēsie vakari, izmaiņas dabā un citādas krāsas debesīs tā vien aicina pārlūkot savu garderobi, to atsvaidzinot un sagatavojot rudens cēlienam. Pats svarīgākais garderobes revīzijā ir sevi neierobežot un ļaut vaļu radošumam. 

Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražotas vairāk nekā 300 miljoni tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē.

Pēdējo gadu laikā ir novērojama strauja mākslīgā intelekta (MI) attīstība, tas jau sen ir klātesošs dažādās jomās, padarot ikdienu efektīvāku un ērtāku. Mūsu dzīvē ir ienākuši MI risinājumi, kurus, iespējams, nemaz neapzinoties jau izmantojam. Katrs piektais Latvijas jaunietis atzīst, ka par MI ir dzirdējis, taču ikdienā to neizmantojot, liecina aptauja.* 

No 29. augusta līdz 1. septembrim tika aizvadīts Olimpiskās kvalifikācijas turnīrs hokejā. Tajā vienīgo ceļazīmi uz 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā izcīnija Latvijas hokeja izlase. Kā neatņemama komandas sastāvdaļa tribīņu pirmajās rindās bija redzams arī Latvijas hokeja komandas ārsts dr. Agnis Otvars.