Izglītība un karjera

Apstākļos, kad darba tirgū valda sīva cīņa par talantiem, it īpaši kvalificētiem darbiniekiem un speciālistiem, un darbaspēka trūkums ir vērojams faktiski visās nozarēs, personālvadības speciālistiem jābūt ļoti radošiem, elastīgi un stratēģiski domājošiem, lai ne vien piesaistītu, bet arī noturētu darbiniekus.

Karjeras ceļa sākums var būt izaicinošs – kā izcelties starp citiem kandidātiem, kur atrast pirmās prakses un darba iespējas jau studiju laikā? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējām sarunā ar pieredzējušu vadītāju Mārci Budļevski, kurš šobrīd ieņem SIA “Rīgas nami” valdes locekļa amatu.

Brīdī, kad bērnam nepieciešama palīdzība mācību vielas apguvē, talkā nereti nāk privātskolotājs – jomas profesionālis, kurš mērķtiecīgi un individuāli strādā ar skolēnu, palīdzot uzlabot sekmes, sagatavoties eksāmeniem vai padziļināti apgūt noteiktu mācību priekšmetu. Kādos gadījumos vērts domāt par privātskolotāja iesaisti un kas jāņem vērā, izvēloties skolotāju?

Ierasts domāt, ka, izvēloties karjeru, nākas izšķirties starp radošajām un eksaktajām jomām vai starp zinātni un mākslu. Tomēr jau kopš Leonardo da Vinči laikiem gan mākslinieki, gan citi radošo profesiju pārstāvji ir gan aizrāvušies ar zinātni, gan izmantojuši zinātnes, tai skaitā fizikas, sasniegumus savos darbos.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Iekārtošanās jaunā darba vietā ir kā baltas lapas pāršķiršana, taču pārmaiņu process neizpaliek bez pienākumiem gan darba devējam, gan darbiniekam. Lai gan darba devējiem ir būtiska loma pārejas procesa nodrošināšanā, pirmais iespaids ir atkarīgs arī no darbinieku attieksmes un uzvedības. 

Viltvārža sindroms (no angļu val. – imposter syndrome) ir plaši izplatīts psiholoģisks fenomens, kam raksturīga pastāvīga nedrošība par savām spējām un zināšanām, pārliecība, ka visi līdzšinējie sasniegumi ir vien tīra veiksme, un bailes, ka tūliņ, tūliņ tevi kāds atmaskos, aptverot, ka patiesībā jau tu neko daudz nezini. 

Lēmums par sava pirmā biznesa uzsākšanu parasti ir visai emocionāls mirklis – tas nozīmē jauna dzīves posma sākšanos, kas saistās ar daudzām jaunām iespējām, taču arī ar atbildību un vairākiem nezināmajiem. Tieši neziņa – par to, vai mans produkts kādam būs vajadzīgs, vai es spēšu iekļauties plānotajās izmaksās, vai manu biznesu neapdraudēs sezonalitāte, neparedzēti izdevumi, darbinieku trūkums un citi jautājumi – rada lielāko barjeru, lai no algota darba pārietu uzņēmējdarbībā.

Mūsdienu pasaulē, attīstoties tehnoloģijām, attālinātā izglītība kļūst arvien populārāka un pieejamāka, paverot jaunas iespējas ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas vai nodarbošanās. Tomēr, pirms izvēlēties neklātienes mācību formu, ir svarīgi izprast tās būtību, priekšrocības un iespējamos izaicinājumus, ar ko var nākties sastapties.

Nav noslēpums, ka fizikas un citu eksakto priekšmetu apgūšana bērniem un jauniešiem skolās arvien biežāk mēdz sagādāt grūtības. Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA), veicot pētījumu, noskaidrojusi, ka 2024.gadā tikai 2% skolēnu sekmīgi apguvuši fiziku – tikai tik daudz skolēnu beidzot vispārizglītojošo skolu nokārtoja fizikas eksāmenu ar rezultātu virs 60%.